Valde I

Valde I

Vēl pirms vairākiem gadiem likumdevējs ir izšķiries par to, ka valdes loceklis nav darbinieks, turklāt uz to konsekventi norādīja arī Senāts, un, jāatzīst, tas ir tikai loģiski, jo valdes loceklis ir uzņēmuma vadītājs un lēmuma pieņēmējs (var teikt – “izpildvara”), kas spilgti atšķiras no darbinieka statusa, kam ir raksturīga pakļautība iekšējai kārtībai un vadības rīkojumiem. Tomēr cilvēki ir cilvēki un prakse rāda, ka jo lielākās kļūst domstarpības starp uzņēmumu un attiecīgu valdes locekli, jo vairāk šis valdes loceklis cenšas sameklēt pazīmes tam, ka viņš patiesībā ir tikai un vienīgi darbinieks, lai pēc iespējas baudītu visu no darbinieka statusa izrietošu aizsardzību. Tā tas arī bija šajā gadījumā, kur Senāts šomēnes pielika punktu šādiem valdes locekļa mēģinājumiem, un proti.

Pie biroja vērsās sabiedrība (SIA), kur valdes loceklis, aizejot bērnu kopšanas atvaļinājumā, papildus rūpēm par bērnu, atvēra konkurējošo uzņēmumu un pat bija mēģinājis pārvilināt sabiedrības klientus. Protams, tiklīdz šāda informācija kļuva zināmā sabiedrībai, bija sasaukta dalībnieku sapulce par valdes locekļa atcelšanu no amata, uz kuru valdes loceklis, neskatoties uz uzaicinājumu, ieradies nebija. Tā vietā viņš pieprasīja “zelta izpletni”, sagaidīja atvaļinājuma beigas un uzreiz pēc tām iesniedza prasību par atjaunošanu amatā, ko papildināja ar prasījumu ar vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku (protams, nemaksājot nekādu valsts nodevu, jo prasība bija iesniegta tieši kā “darbinieka prasība”, ar visām no tā izrietošām procesuālajām privilēģijām).

Nav vietu šaubām, ka šāda notikumu gaita (apstākļos, kad valdes loceklis mēģināja darboties kā sabiedrības konkurents) sabiedrības valdes priekšsēdētājam bija pilnīgi negaidīts pagrieziens, jo īpaši no personas, kas baudīja viņa neierobežoto uzticību un pat bija viņa “labā roka” vairākus gadu desmitus. Tomēr vēl lielākais sašutums valdes priekšsēdētājam bija tad, kad lietas izskatīšanas laikā no valsts iestādēm kļuva zināms, ka paralēli tiesvedībai valdes loceklis bija pieņemts citā uzņēmumā ar vēl lielāku algu, turklāt jau tajā pašā periodā, kas prasībā bija pasniegts kā darba piespiedu kavējuma laiks.

Tomēr viss beidzās labi un šāda valdes locekļa nepieļaujama uzvedība nedeva viņam nekādus augļus, izņemot pienākumu atlīdzināt sabiedrībai izdevumus par Biroja darbu vairāku tūkstošu euro apmērā. Birojam ir patiess gandarījums, ka vismaz šajā konkrētajā gadījumā pateicoties Biroja un tiesas darbam uzticības ļaunticīga izmantošana nebija vainagojusies ar panākumiem!

Šajā sakarā Birojs vēl reiz atgādina saviem lasītājiem: valdes loceklis ir amats ar ļoti lielu atbildību, tās ir uzticības amats, kam ar darba tiesiskajām attiecībām kopīga ir visai maz; un šo situāciju parasti nemaina nedz tas, ka ar valdes locekli noslēgtā līguma nosaukums ir “darba līgums” (kā tas bija šajā gadījumā), nedz darbiniekam raksturīgs nodokļu slogs, nedz iespēja aiziet bērnu kopšanas atvaļinājumā.